Jonoforēze un Fonoforēze Terapija

Jonoforēze ir tehnika, kura izmanto elektrisko strāvu, lai nogādātu medikamentus vai citas ķīmiskas vielas organismā caur ādu. Tautā to dažkārt mēdz dēvēt par “injekciju bez adatas”. Agrāk to reizēm sauca par Elektrisku Medikamentu Ievadi, bet mūsdienu terapijā šis ir reti izmantots termins. Tas nav jauns paņēmiens - jonoforēzes pielietošana ir reģistrēta jau tālajā 1700. gadā, lai gan vairums speciālistu piekrīt, ka tikai Le Dika darbā 1900. gadu sākumā šī tehnika patiešām ieguva impulsu, kaut arī tās pielietošana kopš tā laika ir bijusi tikai periodiska.

Formāli šo modalitāti var definēt šādi:

“...neinvazīva metode uzlādētas vielas (parasti medikamenta vai bioaktīva aģenta) lielu koncentrāciju pārvietošanai transdermāli ar atgrūdošu elektrisku spēku, izmantojot nelielu elektrisko lādiņu, kas tiek pielietots jonoforēzes kamerā, kurā ir līdzīgi lādēts aktīvais līdzeklis un tā nesējs”. Termins “jonoforēze” (angl. iontophresis) tiek vienkārši definēts kā jonu pārraidīšana (ionto = jons; phoresis=pārraidīšana).

Jonoforēze tiek izmantota terapijā, bet ne tikai šajā jomā, to izmanto arī medicīnā, zobārstniecībā, laboratoriju zinātnē un fizioloģijā.

Anglijā ir relatīvi maz speciālistu, kuri izmanto jonoforēzi, bet Amerikā tā tiek plaši pielietota. Eiropā ir terapijas aktivitātes vietas un daudzu jonoforēzes speciālistu spēcīgs atbalsts. Jonoforēzes lietojums visā pasaulē ir dalīts – ir vietas, kurās to plaši pielieto, un ir vietas, kurās to gandrīz nekad neizmanto.

JONOFORĒZE NAV tas pats, kas FONOFORĒZE, kura ietver jonu virzīšanu pāri ādai ar terapeitisko ultraskaņu.