Triecienviļņis būtībā ir SPIEDIENA TRAUCĒJUMI, kas strauji izplatās cauri VIDEI.
 

To var definēt šādi: lielas amplitūdas kompresijas vilnis, ko rada eksplozija vai ķermeņa virsskaņas kustība vidē, kas kā definīcija ir tikai pirmā teikuma formāla versija.

​

Klīniski pielietojams triecienvilnis ir faktiski kontrolēta eksplozija, un, nonākot audos, tas tiek atstarots, lauzts, pārraidīts un izkliedēts tāpat kā jebkura cita enerģijas forma. Viļņa enerģijas saturs mainīsies, un viļņa izplatība būs atšķirīga atkarībā no audu veida. Tieši tāpat kā ultraskaņas vilnis, šoka vilnis sastāv no augsta spiediena fāzes, kam seko zema spiediena (vai relaksācijas) fāze. Kad triecienvilnis sasniedz “robežu”, daļa enerģijas tiks atstarota, bet daļa – pārraidīta.

​

Šie ir visspēcīgākie ārstēšanas efekti terapijas triecienviļņu līmenī:

​

• Mehānisks stimulācija

• Paaugstināta lokālā asins plūsma

• Šūnu aktivitātes paaugstināšana – P vielas, prostaglandīna E2, NO, TGF β, VEGF un gandrīz noteikti citu iekaisuma citokīnu izdalīšanās

• Pārejoša pretsāpju iedarbība uz aferentajiem nerviem

• Kaļķa nogulšņu šķelšana (galvenokārt cīpslās, bet ne tikai)