Uz magnētisko lauku balstītā terapija ietver noteiktas enerģijas formas nogādāšanu audos, ļoti līdzīgi, kā ar ultraskaņu (kura ir mehāniskā enerģija) vai lāzeru (kas ir elektromagnētiskā enerģija, balstīta uz gaismu). Enerģijas izmantošana audos veidos fizioloģiskas pārmaiņas vai stimulāciju, kas, savukārt, var tikt izmantots, lai sasniegtu terapeitisku efektu. Katram no enerģijas veidiem ir atšķirīga absorbcija audos, līdz ar to, kaut arī to efektiem ir kopīgas iezīmes, tas, kur šie efekti tiek sasniegti, atšķirsies atkarībā no enerģijas veida.
 

Piemēram, ultraskaņas terapijai vislielākais efekts būs, izmantojot to audos, kuriem ir šīs (mehāniskās) enerģijas augsta absorbcijas spēja (reakcija uz iedarbību) – tie ir blīvi, uz kolagēnu balstītie audi – tādi kā saites, cīpslas, fascija utt. Lāzera gaismu galvenokārt absorbē virspusējie audi, vislabāk tieši vaskulārie audi, līdz ar to šī arī ir galvenā terapijas iedarbības vieta klīniskajā vidē. Magnētiskās enerģijas iedarbība būs pa šīm pašām līnijām.
 

Klīniskais pielietojums:

Spēcīgākie pierādījumi par magnētisko lauku klīnisko pielietojumu ir saistīti ar:

• Kaulu dzīšana

• Brūču dzīšana

• Veicināta balsta un kustību aparāta bojājumu dzīšana

• Sāpju mazināšana

• Tūskas mazināšana

• Muskuļu mezgli

• Pēcoperāciju sāpes

• Karpālais kanāls un “tenisista elkonis”

• Muguras sāpes